“Why is Sex Fun? is the best book on the subject I've read. This lively exploration of our sexual heritage offers fascinating reading for anyone curious about why lovers do what they do.”

— Diane Ackerman, author of

“I am so jealous of Jared Diamond, for he writes with such an elegant simplicity! Here, he takes a loot at the endlessly fascinating topic of human sexuality His convincing arguments should persuade xm that there are very special reasons why we evolved to use sex for recreation as well as for procreatim whereas most other mammals are denied that pleasure…. It is a great little book, by one of the worlds foremost biological philosophers.”

— Roger Shohl, Professor of Physiology Monash University Australia

“Once again Jared Diamond provides us with answers to questions we may never have stopped to ask, but wish we had. In this long essay Diamond explains that recreational sex, while not unique to humans, is a rare behavior in the animal world. Above all, we learn, sexual activity divorced fron procreation is not only part of what it is to be human, but the very crux of our evolutionary success.”

— Bettyaxn Kevles, author of

In this mind-expanding book, scientific pioneer Marvin Minsky continues his groundbreaking research, offering a fascinating new model for how our minds work. He argues persuasively that emotions, intuitions, and feelings are not distinct things, but different ways of thinking.

By examining these different forms of mind activity, Minsky says, we can explain why our thought sometimes takes the form of carefully reasoned analysis and at other times turns to emotion. He shows how our minds progress from simple, instinctive kinds of thought to more complex forms, such as consciousness or self-awareness. And he argues that because we tend to see our thinking as fragmented, we fail to appreciate what powerful thinkers we really are. Indeed, says Minsky, if thinking can be understood as the step-by-step process that it is, then we can build machines—artificial intelligences—that not only can assist with our thinking by thinking as we do but have the potential to be as conscious as we are.

Eloquently written, is an intriguing look into a future where more powerful artificial intelligences await.

Many plants are highly poisonous when ingested, this is common knowledge. It is remarkable, however, that simply touching certain plants can also be a serious health hazard. Stinging Nettles are rather harmless in this respect, but there are much more dangerous contact-poisonous plants in many parts of the world, especially in the tropics. They can cause severe pain, rashes, blisters or leave scars. Some trees are reported to be so powerful that even raindrops falling from them can irritate the skin. Other plant species can cause blindness through the smoke of burning wood or from rubbing the eyes after touching the leaves. This document gives a concise overview of those contact-poisonous plants that may be of interest for travellers. The first part briefly introduces the active principles, effects, treatment and geographical distribution. The second part lists about 35 important plant species and describes them in detail. Information about this interesting subject is usually scattered across many different sources, like scientific works about dermatology or botany, regional field guides, travel literature, or magazines. The rare scientific literature on the subject usually lists thousands of plant species and describes in medical detail the effects on workers who were exposed to the same species for years. Only a small number of those plants is dangerous after an occasional contact, however, which means that information relevant for travellers is hidden amid lots of other data. Available information has been selected and densified to be presented here. Latest update: 2 October 2006.

Дослідження, що стало світовим бестселером № 1 за версією The New York Times та лідером продажів на Amazon.com, ламає усталені уявлення про земну історію від появи людини й народження мови до сьогодення і примушує задуматися: шлях розвитку наших предків міг бути зовсім іншим. Долучіться до історичної розвідки, і вас приголомшать неочікувані й сміливі припущення. У книжці ви не знайдете нудної хронології та сухих дат, але разом з автором розмірковуватимете про численні «чому?». Чому Людина Розумна отримала шанс на майбутнє та що винищило її найближчих древніх родичів? Чому перехід від збиральництва до сільського господарства став пасткою для людини й погіршив її життя? Чому могутні імперії інків та монголів зазнали краху та були переможені нечисленними групами європейців? Що таке «теорія пліток» і як розмови про те, чого насправді не існує, підняли людину на вищий щабель цивілізації? Що спільного між релігією та ідеологією? Чим відрізняються християнство та буддизм? Як гроші та кредити стали однією з основних рушійних сил цивілізації? Чому зруйновані імперії досі керують людством?

Ackerman is justly celebrated for her unique insight into the natural world and our place in it. In this landmark book, she confronts the unprecedented reality that one prodigiously intelligent and meddlesome creature, , is now the dominant force shaping the future of planet Earth.

Humans have “subdued 75 percent of the land surface, concocted a wizardry of industrial and medical marvels, strung lights all across the darkness.” We tinker with nature at every opportunity; we garden the planet with our preferred species of plants and animals, many of them invasive; and we have even altered the climate, threatening our own extinction. Yet we reckon with our own destructive capabilities in extraordinary acts of hope-filled creativity: we collect the DNA of vanishing species in a “frozen ark,” equip orangutans with iPads, and create wearable technologies and synthetic species that might one day outsmart us. With her distinctive gift for making scientific discovery intelligible to the layperson, Ackerman takes us on an exhilarating journey through our new reality, introducing us to many of the people and ideas now creating—perhaps saving—our future and that of our fellow creatures.

A beguiling, optimistic engagement with the changes affecting every part of our lives, is a wise and beautiful book that will astound, delight, and inform intelligent life for a long time to come.

“The edge of the sea is a strange and beautiful place.”

A book to be read for pleasure as well as a practical identification guide, introduces a world of teeming life where the sea meets the land. A new generation of readers is discovering why Rachel Carson’s books have become cornerstones of the environmental and conservation movements. New introduction by Sue Hubbell.

Brilliant, shattering, mind-jolting, is a searching, probing nook—a cosmic journey of the mind—that goes deeply into the problem of self and self-consciousness as anything written in our time. From verbalizing chimpanzees to scientific speculations involving machines with souls, from the mesmerizing, maze-like fiction of Borges to the tantalizing, dreamlike fiction of Lem and Princess Ineffable, her circuits glowing read and gold, opens the mind to the Black Box of fantasy, to the windfalls of reflection, to new dimensions of exciting possibilities.

The author examines genetics, its benefits and its potential dangers. 

Witty and erudite, but a little unfocused, this title is as much about anthropology and (pre) history as genetics. Jones has produced a thought-provoking and free-wheeling book for the nonspecialist that touches on the genetics of languages, the role of sexual reproduction in genetic mutations, the evolution of farming, and the relationship of surnames to gene pools in various populations. The wide variety of topics considered is refreshing, as is the worldwide focus, but readers looking for a quick overview of genetics should look elsewhere (e.g., Robert Pollack, Signs of Life: The Language of DNA, LJ 1/94). Periodically, the author interjects purely speculative comments, but in general the lessons and conclusions of this book are complex and suitably low-key, given the rapid pace of change in molecular biology today and the difficulty of foreseeing all the future implications of these changes. Not an absolutely essential purchase, but an interesting one.

Jones is sensitive to the social issues raised by genetics, yet his interest reaches beyond contemporary social issues to the human past, to what genetics can and cannot tell us about our evolution and patterns of social development. He interleaves a broad knowledge of biology with considerations of cultural, demographic and — as his title indicates — linguistic history. Jones's book is at once instructive and captivating.

Trenchant, witty and enlightening… Jones's literate and wide-ranging book is an essential sightseer's guide to our own genetic terrain.

This brilliant and witty book… is highly literate, and Jones goes a long way to bridging the deepening chasm between the two cultures. Not to know how genes affect us is to ignore a central factor in our lives.

Stepping effortlessly from myth to cutting-edge science, gives a brilliant narrative account of our genetic code and the captivating people whose bodies have revealed it—a French convent girl who found herself changing sex at puberty; children who, echoing Homer’s Cyclops, are born with a single eye in the middle of their foreheads; a village of long-lived Croatian dwarves; one family, whose bodies were entirely covered with hair, was kept at the Burmese royal court for four generations and gave Darwin one of his keenest insights into heredity. This elegant, humane, and engaging book “captures what we know of the development of what makes us human” ().

The challenge of studying evolution is that the history of life is buried in the past—we can’t witness the dramatic events that shaped the adaptations we see today. But biorobotics expert John Long has found an ingenious way to overcome this problem: he creates robots that look and behave like extinct animals, subjects them to evolutionary pressures, lets them compete for mates and resources, and mutates their ‘genes’. In short, he lets robots play the game of life.

In Darwin’s Devices, Long tells the story of these evolving biorobots—how they came to be, and what they can teach us about the biology of living and extinct species. Evolving biorobots can replicate creatures that disappeared from the earth long ago, showing us in real time what happens in the face of unexpected environmental challenges. Biomechanically correct models of backbones functioning as part of an autonomous robot, for example, can help us understand why the first vertebrates evolved them.

But the most impressive feature of these robots, as Long shows, is their ability to illustrate the power of evolution to solve difficult technological challenges autonomously—without human input regarding what a workable solution might be. Even a simple robot can create complex behavior, often learning or evolving greater intelligence than humans could possibly program. This remarkable idea could forever alter the face of engineering, design, and even warfare.

An amazing tour through the workings of a fertile mind, Darwin’s Devices will make you rethink everything you thought you knew about evolution, robot intelligence, and life itself.

Drawing comparisons to the most eloquent science writing of our day, three eminent psychiatrists tackle the difficult task of reconciling what artists and thinkers have known for thousands of years about the human heart with what has only recently been learned about the primitive functions of the human brain. The result is an original, lucid, at times moving account of the complexities of love and its essential role in human well-being.

A General Theory of Love draws on the latest scientific research to demonstrate that our nervous systems are not self-contained: from earliest childhood, our brains actually link with those of the people close to us, in a silent rhythm that alters the very structure of our brains, establishes life-long emotional patterns, and makes us, in large part, who we are. Explaining how relationships function, how parents shape their child’s developing self, how psychotherapy really works, and how our society dangerously flouts essential emotional laws, this is a work of rare passion and eloquence that will forever change the way you think about human intimacy.

The New York Times–bestselling author of The Compass of Pleasure examines how our sense of touch is interconnected with our emotions

Dual-function receptors in our skin make mint feel cool and chili peppers hot. Without the brain’s dedicated centers for emotional touch, an orgasm would feel more like a sneeze—convulsive, but not especially nice. From skin to nerves to brain, the organization of our body’s touch circuits is a complex and often counterintuitive system that affects everything from our social interactions to our general health and development.

In Touch, neuroscientist and bestselling author David J. Linden explores this critical interface between our bodies and the outside world, between ourselves and others. Along the way, he answers such questions as: Why do women have more refined detection with their fingertips than men? Is there a biological basis for the use of acupuncture to relieve pain? How do drugs like Ecstasy heighten and motivate sensual touch? Why can’t we tickle ourselves? Linking biology and behavioral science, Touch offers an entertaining and enlightening answer to how we feel in every sense of the word.

Robērs Merls

CILVĒCĪGAIS DZĪVNIEKS

No franču valodas tulkojis VOLDEMĀRS MEĻINOVSKIS

Noformējusi MĀRA RIĶMANE

IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RIGA 1973

Robert Merle UN ANIMAL DOUĒ DE RAISON Galllmard, N. R. F., Paris, 1967

Romānu «Cilvēcīgais dzīvnieks», kas ir otrais latviešu va­lodā tulkotais R. Merla darbs (1969. gadā iznāca viņa romāns «Sala»), autors pats nosaucis par politiski fantastisku. Tajā at­rodamas labākās īpašības, kas raksturīgas progresīvajai franču mūsdienu literatūrai vispār: prasme veidot saistošu sižetu, dzī­ves filozofisks skatījums un — pats galvenais — dzi|a interese par svarīgākajam mūsdienu problēmām, sevišķi par kara un miera problēmām.

Starp citu, šie jautājumi R. Merlu nodarbina sen. Tic risi­nāti jau romānā «Mans amats ir Nāve», kas padarīja rakst­nieku populāru. Romāns par Osvencimas bendēm atgadina aiz­vadītas fašisma nakts šausmas. «Cilvēcīgajā dzīvniekā», kuru Merls pabeidza 1907. gada, brīdinājuma tēma izskan vēl stip­rāk, jo autors tās aktualitāti uzsver, iekļaujot darbību noteik­tos tuvas nākotnes teika rāmjos.

Izlasījuši šo grāmatu, pārliecināmies, ka autora klasificējutns «politiski fantastisks romāns» bijis pareizs. No vienas puses — pasaules politiskā realitate, dažadu spēku sadursme, kas neat­stāj neskartu arī zinātni, no otras — dzīvnieku, proti, delfīnu, psiholoģijas pētījumi, kas aicināti kalpot mieram un progre­sam.

© Izdevniecība «Zinātne», 1973

Autora priekšvārds

Pagājis krietns laiks kopš romāna «Mans amats ir Nāve» pub­licēšanas, bet es vēl joprojām pārmetu sev, ka aiz nepiedodamas neveribas neuzrakstīju grāmatai priekšvārdu. Par slinkumu vien­mēr jāsaņem sods, un es esmu jo nežēlīgi sodīts, kad apzinīgi lasī­tāji piecpadsmit gadus pēc grāmatas izdošanas apšauba mana stāsta vēsturisko patiesīgumu. Būtu taču bijis tik viegli kādu brīdi aizturēt lasītāju uz sliekšņa un sacīt: Rūdolfa Langa stāstā viss, izņemot viņa vārdu un uzvārdu, atbilst īstenībai. Tāda bija viņa dzīve, viņa karjera. -Un, ja runājam par Osvencimas nāves rūpnī­cas izcelsmi, lai to atainotu, esmu veicis vēsturnieka darbu: es to rekonstruēju akmeni pa akmenim, dokumentu pēc dokumenta, izmantojot Nirnbergas procesa arhīvus.

Ari lasot grāmatu «Cilvēcīgais dzīvnieks», rodas jautājums par īsteno un iztēloto, tikai citā veidā. Visgrūtāk šoreiz ir noteikt žanru, pie kāda romāns pieder, jo pats par sevi saprotams, ka žanrs, ja mēs to precizējam, savukārt precizē «faktiskā» un izdo­mātā proporciju, kas gluži pamatoti interesē lasitāju. Atzīstos, ka tas mani mulsina. Neesmu pārliecināts, vai pats varēšu skaidri definēt grāmatas žanru. Šādos gadījumos vislabākais varbūt ir dot vairākus aptuvenus vērtējumus un, tā kā nav iespējams droši noteikt darba tipu, vismaz pasacīt, kas tas ir gandrīz vai kas tas nav.

Lasītājs, kas neko nezina no delfinoloģijas, vispirms uztvers «Cilvēcīgo dzīvnieku» kā mitu par dzīvniekiem. Vai tā ir? Jā un ne. Domāju gan, ka šī atbilde neapmierina, tomēr tā ir godīga, turklāt nemēģina noniecināt žanru, kam ir sava dižena rakstnie­cība: Sirano de Beržeraks, Svifts, Maks OrlansĶarels Čapeks,

Orvels, Verkors, — šie vārdi liek atcerēties aizraujošus daiļdarbus, kuros utopiskā skatījumā pētītas cilvēka un dzīvnieka attiecības. Visbiežāk tajos parādīts, kā dzīvnieki — putni, zirgi vai cūkas — nonāk lidz saprātam, pamazām pakļauj sev cilvēku un padara viņu par sava veida lopu, deģenerējušos, neķītru un nežēlīgu radī­jumu; šausmīgu tā attēlu mums devis Svijts savā «Jeliū».

Pavisam cita iecere ir Verkoram. Savā romānā «Cilvēki vai dzīvnieki» viņš tēlo cilvēkam tik tuvu primātu, ka tas spēj iemācī­ties mūsu valodu, un tā sugu var krustot ar mūsu. Rakstnieka nolūks nav uzsvērt dzīvnieka pārākumu pār cilvēku, bet gan aiz­kavēt cilvēku izmantot nule atklāto primātu darba spēku, liekot tiesai atzīt, ka tropi — tā Verkors viņus nosauc — ir cilvēcīgas būtnes, nevis zvēri. Tā romāns kļūst par savdabīgu un satraucošu mēģinājumu nonākt lidz cilvēka definīcijai.

Arī Karela Capeka «Ķarā ar salamandrām» tēlots teiksmains dzīvnieks, taču tā ir vienīgā līdzība ar Verkora darbu. Čapeka izdomātā salamandra ir Āzijas jūras zīdītājs, ļoti saprātīgs un piemīlīgs dzīvnieks, kam ir ari rokas. Atvests uz Eiropu un tur aklimatizējies, tas iemācās angļu valodu; tad cilvēks sāk salaman­dras masveidīgi izmantot zemūdens būvdarbos, turklāt tādos apstākļos, kas vienlaikus liek atcerēties nēģeru tirdzniecību un koncentrācijas nometnes. Atturīgās, vaislīgās un ļoti strādīgās salamandras, par spīti rases diskriminācijai, kam tās pakļautas, pamazam uzlabo savu tiesisko stāvokli un zināšanas, sāk celt pašas savas zemūdens rūpnīcas un izmanto savas izejvielas, līdz kādu dienu aiz visspiedīgākās nepieciešamības paplašināt dzīves telpu — jo nemitīgi pieaugošā salamandru tauta jau aizņēmusi visu piekrasti — tās iegūst trūkstošo krasta joslu, uzspridzināda­mas Amerikā, Āzijā un Eiropā milzīgus sauszemes gabalus, kas iepriekš izurbti un mīnēti. .. Tā nogrimst auglīgākie līdzenumi ar visām pilsētām un ciemiem, un cilvēks ar šausmām redz planētu zem sevis sarūkam kā šagrenīdu.

Grāmatā, kuru jūs lasisit, neesmu vairījies atdarināt Sviftu vai Čapeku. Tāpat neuzskatu par savu nopelnu, ka lani pateikts kaut kas jauns. Laikmets, kurā es dzīvoju, izraudzījās manā vietā un lika man radīt ko jaunu. Aiana grāmata rakstīta trīsdesmit gadus pēc Capeka, un man nevajadzēja kā viņam izdomāt jūras zīdītāju, kam piemīt saprāts un kas spējīgs iemācīties cilvēku valodu, jo zinātne kopš Čapeka laika ir progresējusi un tagad mēs zinām, ka dzīvnieks, kuru viņš redzēja iztēlē, patiešām eksistē: tas ir delfīns. Arī šeit Čapeks izrādījās pravietisks.

Tātad arī mana grāmata ir «romāns par dzīvniekiem», ja ar to saprotam daiļdarbu, kurā pētītas cilvēka un dzīvnieka savstarpē­jās attiecības, taču dzīvnieks, ko es attēloju, nav izdomāts, un tā attiecības ar cilvēku aprakstītas reālistiskā kontekstā. Dokumen­tālā ievirze, kādu esmu piešķīris stāstījumam, tātad nav mākslots stila paņēmiens. Divu izcilu franču delfinologu — Pola Bidkera un Renē-Gija Bisnela gudrajā, zinātniskajā un draudzīgajā vadībā esmu savācis zooloģiskus datus par aļalinu jeb Tursiops trunca- tus, tikai tie izklāstīti romāna forma: paši dati ir autentiski — līdz slieksnim, kas šķir dokumentāro no fikcijas.

Protams, šis slieksnis jāprecizē. Jo, ja ir skaidrs, ka delfīns spējīgs izrunāt atsevišķus vārdus cilvēku valodā un saprast to nozīmi, tad šimbrīžam jācer, ka reiz viņš pāries no vārda pie tei­kuma, un šis izšķirīgais solis ļaus viņam īsā laikā pilnīgi apgūt artikulēto valodu.

Savā romānā es parādu šo lēcienu kā nupat notikušu. Lidz ar to iztēlei ir tiesības pārņemt faktu stafeti un projicēt nākotni tagadnē. Tāpēc mans stāsts sākas 1970. gada 28. martā un bei­dzas nakti no 1973. gada 8. janvāra uz 9. janvāri.

Vai tas ir fantastiskais romāns? Zinātniskā fantastika? Pavirši raugoties — jā. īstenībā — nē. Jo es aizsteidzos notikumiem priekšā nevis par divdesmit vai trīsdesmit gadiem, bet tikai par trim līdz sešiem gadiem, turklāt es neesmu īsti pārliecināts, vai patiešām aizsteidzos notikumiem priekšā. Vienmēr, pat Savienota­jās Valstīs, paiet zināms laiks, pirms zinātniskos atklājumus pub­licē. Jo vairāk, ja runa ir par pētījumiem, kas interesē nacionālo aizsardzību…

Diemžēl tā tas ir šoreiz. Jauko, burvīgo delfīnu, šo dzīvnieku, ko daba tik vareni apbruņojusi un kas tomēr izturas pret cilvēku tik piemīlīgi, tik labi, tik draudzīgi, cilvēks savā neprātā grib izmantot un sūtīt viņu sēt šausmas un postu «ienaidnieka» ostās un flotē. To, ko darīs vai varētu darīt delfīni, šīs dzī­vās zemūdenes, kad, apguvuši artikulēto valodu, tie būs kļu­vuši

Vai «politiskā fantastika» būtu apzīmējums, kuru meklēju? Ne gluži. Apzinos, ka manā romānā «Cilvēcīgais dzīvnieks» ir vēl citi elementi, kas nav atvedināmi uz politisko fantastiku tādā uz­tverē, kā to saprot mūsu draugi viņpus Atlantijas okeāna: tas ir ari, piemēram, romāns par dzīvniekiem, un tāpēc nevar neievērot senas filozofiskās tradīcijas, kas Eiropā joprojām ar to saistītas, tas ir zinātniskās un vēsturiskās fantastikas apvienojums, zināt­nieka un valsts attiecību analīze, delfīnu un cilvēku izturēšanās paralēla izpēte.

Rezultātā šis darbs ir hibrīds. Es to saku nekaunēdamies, jo tik­lab literatūrā, kā bioloģijā neesmu pret asiņu sajaukšanu.

Es labi zinu, ka dažiem manā darbā aprakstītās situācijas nebūs (ik viegli pieņemamas, lai gan tās dibinās uz vēsturiskiem prece­dentiem. Vismaz saprotiet, ka es netiecos neko pierādīt. Sī grā­mata nav nekāda disertācija, tas ir romāns. Tā gan izvirza pro­blēmas, taču nedod atrisinājumus.

Robērs Merls, Parīzē, 1967. gada 4. jūlijā

1970. gada 28. murts

Many plants are highly poisonous when ingested, this is common knowledge. It is remarkable, however, that simply certain plants can also be a serious health hazard. Stinging Nettles are rather harmless in this respect, but there are much more dangerous contact-poisonous plants in many parts of the world, especially in the tropics. They can cause severe pain, rashes, blisters or leave scars. Some trees are reported to be so powerful that even raindrops falling from them can irritate the skin. Other plant species can cause blindness through the smoke of burning wood or from rubbing the eyes after touching the leaves.

This document gives a concise overview of those contact-poisonous plants that may be of interest for travellers. The first part briefly introduces the active principles, effects, treatment and geographical distribution. The second part lists about 35 important plant species and describes them in detail.

Information about this interesting subject is usually scattered across many different sources, like scientific works about dermatology or botany, regional field guides, travel literature, or magazines. The rare scientific literature on the subject usually lists thousands of plant species and describes in medical detail the effects on workers who were exposed to the same species for years. Only a small number of those plants is dangerous after an occasional contact, however, which means that information relevant for travellers is hidden amid lots of other data. Available information has been selected and densified to be presented here.

Latest update: 2 October 2006.

Imagine a world where parasites control the minds of their hosts, sending them to their destruction.

Imagine a world where parasites are masters of chemical warfare and camouflage, able to cloak themselves with their hosts’ own molecules.

Imagine a world where parasites steer the course of evolution, where the majority of species are parasites.

WELCOME TO EARTH.

For centuries, parasites have lived in nightmares, horror stories, and in the darkest shadows of science. Yet these creatures are among the world’s most successful and sophisticated organisms. In , Carl Zimmer deftly balances the scientific and the disgusting as he takes readers on a fantastic voyage. Traveling from the steamy jungles of Costa Rica to the fetid parasite haven of southern Sudan, Zimmer graphically brings to life how parasites can change DNA, rewire the brain, make men more distrustful and women more outgoing, and turn hosts into the living dead.

This thorough, gracefully written book brings parasites out into the open and uncovers what they can teach us about the most fundamental survival tactics in the universe.

This remarkable book presents a rich and up-to-date view of evolution that explores the far-reaching implications of Darwin’s theory and emphasizes the power, significance, and relevance of evolution to our lives today. After all, we ourselves are the product of evolution, and we can tackle many of our gravest challenges––from lethal resurgence of antibiotic-resistant diseases to the wave of extinctions that looms before us––with a sound understanding of the science.

До вашої уваги – його величність кишечник! Так-так, саме він! Ви ще соромитеся говорити про цей дуже важливий та цікавий орган свого тіла? Дарма! Тому що саме від його роботи залежить не тільки гарне фізичне самопочуття, але й ваш настрій та психічний стан. Узагалі, що ми знаємо про кишечник? Здається, зовсім небагато! Але ж це цілий світ зі своїми правилами, обов'язками, громадянами – і навіть злочинцями! Ця книга покликана змінити існуючий стан речей. Ви дізнаєтеся про структуру та принципи роботи кишечника, роль кишкової флори, вплив кишечника на мозок та зв'язок імунної системи і бактерій… Тож запрошуємо до захопливої подорожі травним шляхом! Обіцяємо, нудно не буде!

Енциклопедія містить корисну інформацію про особливості порід, утримання, годування та розведення великої та дрібної рогатої худоби, свиней і кроликів, а також відомості про найпоширеніші захворювання домашніх тварин, їхнє лікування та профілактику. Особливу увагу приділено зберіганню та перероблянню продукції тваринництва. Книга буде корисною як досвідченим фермерам, так і початківцям.