Ernests Setons-Tompsons Rolfs mūžamežos No angļu valodas tulkojis Valdis Grēviņš RIGA «SPRĪDĪTIS» Redaktors Guntars Jēgeris Mākslinieks Uldus Sosnovskis © Janino Kursite, ievads, 1991 (C) Uldis Sosnovskis, mākslinieciskais noformē­jums, 1991 Van Kortlends saķēra dūci,- un sākās visneparastākā cīņa. Ļaunais, izveicīgais, lokanais radījums vēl arvien metās virsū advokātam, skrāpēja to nagiem un paguva ievainpt vairākās vietās. Dž! dž! — nolaidāt dūcis un tomēr velti.. Caunas spēks un,trakums ar katru bridi pieauga . . . Tikšanās ar kādreiz aizmirsto Ernests Setons-Tompsons jeb Tompsons Setons, kā citkārt latviešu tulkojumos viņš dēvēts, ir kanādiešu rakstnieks, kas visu dzīvi ceļojis, rakstījis grāmatas par meža zvēru dzīvi, par indiāņu un balto ieceļotāju attiecībām Ziemeļamerikā. Viņš bijis arī labs zīmē­tājs — daudzām no grāmatām ir autora paša veidotas ilustrācijas. Setons-Tompsons bija arī dabaszinātnieks, kas lielu daļu sava laika veltīja zvēru, kukaiņu, putnu uzvedības pētīšanai un aprakstīšanai. E. Setons-Tompsons ilgu laiku bija viens no visvai­rāk citās valodās tulkotajiem kanādiešu rakstniekiem. Viņa grāmatas bija iemīļotas un pieprasītas visā pa­saulē, arī Latvijā. Bet nu — šaubos, vai kāds no jauna­jiem latviešu lasītājiem zinās nosaukt kaut vienu šī rakstnieka grāmatu. Slava ir tāda mānīga un kaprīza lieta — te tā plūst pāri pār malām, te pazūd kā nebijusi, te negaidot atgriežas atpakaļ. Kaut kas līdzīgs noticis arī ar Ernestu Setonu-Tompsonu, kas divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Latvijā bija populārs, tulkots vēl arī piecdesmitajos un sešdesmito sākumā, bet pēc 1975. gada viņa vārds uz ilgāku laiku tika piemirsts. Rakstnieks nodzīvoja garu mūžu —86 gadus (dz. 1860. g. 14. augustā, m. 1946. g. 23. oktobrī). Lai gan viņš tiek pieskaitīts kanādiešu rakstniekiem, tomēr dzimis un bērnību pavadījis Anglijā. Kad zēnam ir seši gadi, viņa vecāki pārceļas uz dzīvi Kanādā. Vēlāk tā vietā, lai mācītos Londonas Karaliskajā akadēmijā, viņš atbēg atpakaļ uz Kanādu un trīs gadus pavada, ceļodams pa Ziemeļamerikas mežiem. Te viņš vēro meža dzīvniekus, zīmē tos, apraksta savās dienasgrāma­tās. Mūža beigās Setonam-Tompsonam sakrājies ap 50 biezu dienasgrāmatu sējumu. Pirmās grāmatas viņš saraksta jau pagājušā gad­simta beigās. «Zvēri, kurus es pazinu» (1898), «Pļavas tetera dzīve» (1883). Seko grāmatu virkne, kas padara Setonu-Tompsonu par pasaulslavenu rakstnieku. «Me­ža dzīvnieku dzīve» (astoņos sējumos, 1925-1927), «Va­jāto dzīve» (1901), «Meža grāmata» (1912) u. c. Savā garajā mūžā Setons-Tompsons sarakstījis pāri par 40 grāmatām. To galvenie varoņi — bērni, indiāņi, meža zvēri. Latvijā Setonu-Tompsonu sāka izdot jau 20. gad­simta sākumā. «Jaunības rakstu» sērijā 1913. gadā iz­nāca viņa stāsts «Ragainis», sērijā «Mazais grāmat­nieks» stāsts «Džeks — Tallaka karalis», plānos papīra vākos — stāsts «Lidotājs. Kāda pasta baloža vēsture». Kanādiešu rakstnieka stāstu virkne iznāk A. Jesena izveidotajā sērijā «Grāmatas skolai un mājai» (Rīga, 1924—1930). Trīsdesmitajos gados tiek publicēti divu lielāku Setona-Tompsona darbu tulkojumi latviski — «Jaunā cilts» (1937) un «Rolfs mūža mežos» (1936), kurš tagad iznāk atkārtotā izdevumā. Pēc otrā pasaules kara ne tikai pašmāju, bet arī ārzemju rakstnieku grāmatas bērniem tika rūpīgi un aizdomīgi izsijātas caur «bagāto-nabago», «apspiesto- apspiedēju» un šķiru cīņas sietiem. Setona-Tompsona grāmatās tēlotie meža zvēri nav ne sociālistiski, ne kapitālistiski, cilvēki netiek mākslīgi dalīti darbaļaudīs un viņu «asinssūcējos» bagātniekos. Setonam-Tompso- nam vienkārši ir labi un ļauni cilvēki, ir godīgi un ir blēži, un ir dzīvnieki — katrs ar savu neatkārtojamu raksturu un uzvedību. Varbūt šī iemesla dēļ Setona- Tompsona vārds nemanot pazūd no mūsu grāmatu plauktiem. «Koijots» Annas Baugas tulkojumā iznāk 1959. gadā, pēc ilga starplaika 1975. g. «Divi mazi mežonēni. Stāsts par to, ko pieredzēja un iemācījās divi zēni, dzīvodami kā indiāņi». Tie, kas nopirks «Rolfs mūžamežos» atkārtotu izde­vumu, nebūs savā izvēlē kļūdījušies. Mežonīgā, noslēpu­mainā Ziemeļamerikas daba, visdažādākie zvēri, mazā Rolfa un indiāņa Kuoneba raibie piedzīvojumi — ar visu to jūs sastapsieties, lasot šo grāmatu. Ernests Setons-Tompsons — lai arī pēc ilga pārtrau­kuma — tomēr atgriežas pie latviešu lasītāja. Janīna Kursīte

L.VELSKOPFA - HENRIHA HARKA VIRSAIŠA DĒLS No cikla «Lielas Lācenes deli» IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RlGA 1972 Altberliner Verlag Luzic GroBzer No vācu valodas tulkojusi Ērika Lūse I. Kuskova ilustrācijas Vāku un titulu darinājis Eglons Lūsis

Blake Coleman is old enough to know that acting on impulse causes nothing but a heap of trouble. But when trouble’s a western-hat-wearing blonde with slim legs that go on forever, what’s a man to do? Wanting the sweet girl next door is just wrong. The responsible thing to do is keep his hands off.

Jaxi has other plans for Blake’s hands, and his heart. She may have once considered him a big brother, but that was a long time ago. She’s all grown up now and ready to convince him that she’s perfect for him. Except he can’t seem to see past the big “don’t touch” sign that’s apparently still hanging around her neck.

When Jaxi ends up living right under Blake's nose, the undeniable heat between them slides off simmer and leaps up to barn-burning levels. However, a few of the younger six-pack Colemans have decided Jaxi’s brand of trouble is worth risking a few busted bones.

That is, if Blake’s finally ready to let go the reins and fight for what he wants…

Warning: Sexy cowboys seducing and being seduced in trucks, pool halls and barns. Droolworthy country charm, a little double-teaming, a few secrets and a whole lot of brothers to look forward to. Anyone wanna go for a ride?

Beth Danube’s emotionally abusive husband is dead and buried. So is her heart. It’s no big deal, she has all she wants: her three little boys and a fresh start in a small Alberta town. What she want is another man in her life—not now, maybe not ever.

After ten years of unsatisfactory, missionary-position sex, she never expected her libido to reawaken. One look at sex-in-boots Daniel Coleman in a Calgary bar, though, blows the dust off her sexuality.

Sensing an edge of desperation, even fear, beneath Beth’s come-on, Daniel finds himself giving in to the powerful urge to let his normally subdued desires run wild. The lady wants non-judgmental, non-vanilla sex? She’s got it—in and out of the bedroom.

At first, friends with blazing-hot benefits is more than enough. Then she realizes Daniel is burning away the protective fortress around her heart…and the guilty secret she dare not reveal.

Warning: One woman determined to retake control of her life, a man with the single-minded purpose of offering her—and her body—everything she needs. Inappropriate behavior in barns, change rooms, and oh-my-gawd phone sex with a cowboy.

Matt Coleman always figured at this point in his life, he d be settled down with a family. Since his ex split for the big city, though, no way will he give anyone else the chance to drop-kick his heart. Physical pleasure? Hell, yeah, he ll take and give with gusto, but nothing more.

Hope Meridan is working long hours to hold on to her new quilt shop, going it alone since her sister/business partner ran off. Sex? Right, like she s got the time. Not that she doesn't have the occasional dirty fantasy about Matt. Fat chance he d dream of knocking boots with her the younger sister of the woman who dumped him. Nope, she ll just have to settle for the F-word.

"Friends" would be far easier if there wasn't something combustible going on between them. And when casual interest starts to grow into something more, their tenuous bond strengthens in the heat of desire. But it may not survive the hurricane-force arrival of the last person either of them ever wanted to see again

Warning: Small-town rivals, men in pursuit and family meddling in good and bad ways. Look for a cowboy who knows how to rope, ride and rein in a hell of a lot more than eight seconds of sheer bliss.

Allison Parker needs a convincing excuse to come home to Rocky Mountain House. A hopelessly romantic reason that won’t let her mother suspect the truth—that Allison has discovered Mom is keeping a terrible secret from the family.

Gabe Coleman is struggling with two of the roughest parts of ranching: dealing with his bull-headed mule of a father, and making enough to pay the bills. When his old friend Allison offers to help him develop his ideas for organic ranching—in trade for pretending to be her fiancé—it sounds like the perfect set-up.

Yet the deception leads them in an unexpected direction, where their shared daily hells are erased by nights of heavenly distraction. It’s not supposed to be real, but once the gates are opened, there’s no denying they’ve found in each other a little bit of Paradise.

To break free of the past and face the future, though, will take more than temporary pleasures. It’ll take putting their hearts on the line.

Product Warnings Tortured hero with a guardian-angel complex, grief-stricken heroine willing to sacrifice everything for family. Break out the tissues, this trip to the ranch is a heartbreaker on the way to the HEA.

Vicki Hansol made different choices than her less-than-reputable mom and sister, yet her fiery temper has left her branded with the same town-bad-girl label. When she desperately needs a change of scenery, her get-out-of-town-free ticket arrives—and requires she face down one of her deepest fears.

Easygoing Joel Coleman has nothing to complain about, but he’s never really done anything to brag about either. The youngest member of the Six Pack Ranch is looking to make some changes in his life that include stepping out from under his twin brother’s shadow.

So when the bold beauty with the smart mouth approaches him with a proposition, Joel is intrigued. Her request for him to soon takes on a whole new meaning. All that passion in his arms, his bed, in the barn…hell, anywhere he can get it?

But tangling the sheets leads to unanticipated complications, and by the time the dust settles, everything family means is going to be challenged.

Transforming their parents' rundown ranch in Catcher Creek, New Mexico, into a tourist destination is the toughest challenge the three Sorentino sisters ever faced. But now one of them has another fight on her hands—to keep from falling for the sexy town sheriff—again…

Rachel Sorentino has spent her whole life protecting her siblings from trouble—only to run headlong into it herself. Her first regret about shooting at the vandals targeting her family is that her aim wasn't better. Her second is that when bullets started flying, it was Sheriff Vaughn Cooper's number she dialed. Vaughn is the mistake she keeps on making, a cowboy lawman who cuts through Rachel's surface bravado to the vulnerability no one else sees. And no matter how inconvenient their attraction—for his career, her tangled case, and their already battered hearts—there's no denying what feels so irresistibly right…

The year is 1876. Warring Indian tribes still populate America’s western territories even as lawless gold-rush towns begin to mark the landscape. In much of the country it is still illegal to espouse evolution. Against this backdrop two monomaniacal paleontologists pillage the Wild West, hunting for dinosaur fossils, while surveilling, deceiving and sabotaging each other in a rivalry that will come to be known as the Bone Wars.

Into this treacherous territory plunges the arrogant and entitled William Johnson, a Yale student with more privilege than sense. Determined to survive a summer in the west to win a bet against his arch-rival, William has joined world-renowned paleontologist Othniel Charles Marsh on his latest expedition. But when the paranoid and secretive Marsh becomes convinced that William is spying for his nemesis, Edwin Drinker Cope, he abandons him in Cheyenne, Wyoming, a locus of crime and vice. William is forced to join forces with Cope and soon stumbles upon a discovery of historic proportions. With this extraordinary treasure, however, comes exceptional danger, and William’s newfound resilience will be tested in his struggle to protect his cache, which pits him against some of the West’s most notorious characters.

A page-turner that draws on both meticulously researched history and an exuberant imagination, is based on the rivalry between real-life paleontologists Cope and Marsh; in William Johnson readers will find an inspiring hero only Michael Crichton could have imagined. Perfectly paced and brilliantly plotted, this enormously winning adventure is destined to become another Crichton classic.

In this first novel in a bold new Western series, crooked Sheriff Harry Gauge rules the town of Trinidad, New Mexico, with an iron fist. His latest scheme is to force rancher George Cullen into selling his spread and to take Cullen’s beautiful daughter Willa for his bride — whether she’s willing or not.

The old man isn’t about to go down without a fight. He sends out a telegram to hire the west’s toughest gunslinger to kill the sheriff. But when a stranger rides into Trinidad, no one’s sure who he is. Wherever he came from, wherever he’s going, it’s deadly clear he’s a man who won’t be pushed — and that he’s a damn good shot...

With stirring authenticity and heart-racing drama, Spillane and Collins add Caleb York to the roster of unforgettable western heroes.

Dž.F. KUPERS

ZVĒRKĀVIS

IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RIGA 1976

No angļu valodas tulkojis Jūlijs Aldermanis

Dzeju fragmentus atdzejojusi Vizma Belševica

Mākslinieks Arvīds Galeviuss

DZEJMSS FENIMORS KŪPERS UN VIŅA IlNDlAŅU EPOSS»

Džeimsu Fenimoru Ķūperu (1789—185J) pamatoti dēvē par amerikāņu literatūras lielo pionieri. Viņš pavēra ame­rikāņu literatūrai ceļu uz pasaules slavu, jo ir pirmais amerikāņu rakstnieks, kura darbus sāka tulkot visās pa­saules valodās. Ķūpers ir pirmais amerikāņu romānists, kurš ietekmē Eiropas romāna attīstību.

Sacītais galvenokārt attiecas uz Kūpera romānu virkni, uz tā saucamo «indiāņu eposu», kurā atspoguļojas Ziemeļ­amerikas indiāņu dzīve kolonizācijas periodā — apmēram no 1745. līdz 1805. gadam. «Indiāņu eposā» ietilpst 5 ro­māni: «Pionieri» (1823), «Pēdējais mohikānis» (1826), «Prērija» (1827), «Takuzinis» (1840) un «Zvērkāvis» (1841).

Tieši šie romāni nodibina rakstniekam pasaules slavu, un par viņu jūsmo kā izcili literatūras speciālisti, tā ari bezgalīgā pusaudžu armija līdzīga Griziņa «Vārnu ielas republikāņiem», kuri ar drebošām sirdīm lasa Kūpera in­diāņu stāstus uz malkas šķūņa jumta.

Pieci indiāņu romāni nebūt nav vienīgais, ko sarakstījis Ķūpers. Apmēra ziņā tā ir tikai Ķūpera daiļrades daļa, bet tieši š't daļa nosaka rakstnieka vietu pasaules litera­tūrā.

Džeimss Fenimors Kūpers dzimis 1789. gadā Kūpers- taunā, nelielā pilsētiņā, kas savu vārdu dabūjusi no rakst­nieka tēva — vietējā tiesneša un liela zemes īpašnieka. Rakstnieka dzimšanas gads iekrīt sešus gadus pēc ilgā kara (1776—1783) beigām, kas nodrošināja Amerikai pat­stāvību un neatkarību no Eiropas kontinenta. Atbrīvoša­nas karš vēl dzīvoja nostosto* un aculieciniekos visus

rakstnieka bērnības un jaunības gadus. Dabiski, ka šis periods rod izpausmi ari rakstnieka daiļradē.

Kolutnbs atklāja Ameriku 15. gadsimtā, bet tikai 17. gad­simtā tā kļūst par kolonizācijas objektu. Kad kolonizatori jau pietiekami nostiprinājušies, tie neatkarības karā sarauj saites ar Eiropas kontinentu un uzsāk patstāvīgas valsts dzīvi.

Kūpera laikā kolonizācijas process jau pabeigts. Zeme indiāņiem atņemta, un lielākā dala no tiem iznicināta. Brīvi dzīvojošas indiāņu ciltis Kūpers vairs nesastop un to dzīvi novērot nevar. Viņam iespējams sastapt tikai at­sevišķi klejojošus vieniniekus un indiāņiem ierādīto rajonu deputātus.

Par seno iezemiešu dzīvi rakstnieks uzzina vienīgi pēc nostāstiem un dažādu hroniku materiāliem.

Labi pazīdams savas zemes dzīvi, rakstnieks ar lielisku iejūtas spēju prot iedzīvoties vēsturiskos apstākļos un tos iļ notēlot. Veiksmīgi rīkoties ar tiešā pieredzē neapgūtu ma­teriālu rakstniekam palīdz bagātas,, iztēles spējas, plaša vispārējā dzīves pieredze un labas literārās zināšanas.

Jaunībā Ķūpers kalpo amerikāņu kara flotē (1806— 1811) un ir labi pazīstams ar jūrniekiem — atbrīvošanas kara dalībniekiem. No tiem viņš iegūst plašu nostāstu ma­teriālu, ko vēlāk izmanto vairākos savos literārajos darbos.

Atstājis dienestu flotē, Ķūpers sāk intensīvi pievērsties literāram darbam.

Sajā periodā top arī pirmais indiāņu cikla romāns — «Pionieri». Rakstniekam vēl nav padomā izvērst šajā te* matu lokā veselu romānu ciklu. Si ideja rodas vēlāk.

No 1826. līdz 1833. gadam Ķūpers uzturas Eiropā.

Eiropas periods palīdz Ķūperam saskatīt spilgtāk ari amerikāņu valdošo aprindu dzīvi — nežēlīgo ekspluatā­ciju, neaptveramo mantrausību un līdz nejēdzībai lieku­līgo puritānisko morāli.

Iedziļināšanās savas zemes vēsturē un romāna «Pio­nieri» panākumi mudina rakstnieku pievērsties aizsākta­jai tematikai. īsi pirms brauciena uz Eiropu rakstnieks publicē «Pēdējo mohikāni» un gadu vēlāk «Prēriju».

Vairākus gadus rakstnieku nodarbina citas intereses, un tikai gara sarūgtinājumu virkne to noskaņo par labu iemī­ļotajai un visā pasaulē pazīstamajai, iepriekšējos indiāņu romānos atveidotajai varoņu dzīvei'. īsā laikā Kūpers saraksta un publicē divus pēdējos sērijas romānus — «Takuzini» un «Zvērkāvi».

Dabiski, tāds rakstīšanas process izslēdz iespēju izvei­dot visai romānu virknei organiski vienotu sižetu, kas hronoloģiski attīstās no romāna uz romānu, kur varam iz­sekot varoņa dzīvesstāstam no sākuma līdz beigām. Tā, piemēram, romānā «Prērija» aprakstīta romānu virknes galvenā varoņa nāve, bet pēc 14 gadiem publicētajā pē­dējā sērijas romānā «Zvērkāvis» attēlota šl paša varoņa jaunība.

Tāpēc indiāņu romānu virknē ietilpstošie pieci romāni ir uzskatāmi kā pieci patstāvīgi, sižetiski nesaistīti ro­māni, kurus kopējā vienībā saista daži tēli un kolonizāci­jas process.

Romānu galvenais varonis ir amerikāņu pionieris un mednieks Natenjels Bampo. Romānos tas_ figurē vēl ar dažādiem citiem piedēvētiem vārdiem — Ādzeke, Zvērkā­vis, Takuzinis, Vanagacs, Garā Stobrene.

Bampo ir visu romānu saistošais ķēdes loceklis. Viņam ir ari draugi un līdzgaitnieki: indiānis Cingačguks (Lielā Čūska) un tā dēls Unkass — pēdējais no citkārt lielās mohikāņu cilts.

Sagrupējot romānus atbilstīgi galvenā varoņa Bampo biogrāfijas hronoloģiskajai secībai, iegūstam ne vien va­roņa dzīvesstāstu, bet mūsu acu priekšā arī atklājas Zie­meļamerikas kolonizācijas process — no cietzemes aus­trumu piekrastes, ko eiropieši okupēja jau 17. gadsimtā, arvien tālāk uz rietumiem, arvien dziļāk un dziļāk cietzemē.

«Zvērkāvi» sastopam jaunu mednieku Netiju Bampo pirmatnējos mūžamežos, kur vēlāk nodibinājās Ņujorkas štats — jaunās Amerikas centrs.

Turpmākajos romānos, sekojot Bampo gaitām, virzāmies arvien vairāk un vairāk uz rietumiem. Un, kad beidzot Bampo jau kļuvis vecs, viņa roka vairs nevar noturēt šau­teni un viņš no zvēru mednieka kļuvis par traperi — zvēru ķērāju ar cilpām un lamatām (romānā «Prērija»), mēs ar viņu esam nostaigājuši tālo ceļu līdz pašiem Klinšu kal­niem un neapdzīvotajām prērijām. Te Bampo arī mirst.

Kolonizācijas stāsts ir ari stāsts par kolonizatoru nežē­lību, par vietējo indiāņu cilšu izkaušanu, par mierīgas ze­mes pārvēršanu naida zemē.

Iepretim kolonizatoru necilvēcībai Ķūpers nostāda iedo­mātu pozitīvu varoni, rakstnieks viņā sakoncentrējis visas tās īpašības, kuru īstenībā nav iekarotājiem kolonizato­riem, bet kurām, pēc rakstnieka domām, vajadzētu būt vi­siem gaismas nesējiem nekulturālās, pirmatnējās zemēs.

Šāds iecerēts pozitīvais varonis ir Bampo.

Arī Bampo pārdzīvo traģisku likteni. Viņš ir vientulis, vienpatis. Viņam nav pa ceļam ar asiņainajiem iekarotā­jiem, un tāpēc viņš ir spiests atkāpties arvien tālāk un tālāk uz mazāk apdzīvotiem apgabaliem atkarībā no tā, cik strauji norit kolonizācijas uzbrukums. Unkass ir pēdē­jais no mohikāņu cilts, Bampo — pēdējais godīgais pio­nieris Amerikā.

Bampo ir pasaules rakstniecībā viens no visvairāk iemī­ļotajiem tēliem. Viņš ir vīrišķīgs, veikls, skarbs, godīgs, labsirdīgs, stiprs, bezbailīgs. Visa viņa dzīve ir nepār­traukta cīņa par eksistenci ar skarbo, grūti pakļaujamo dabu. Bet Bampo ir arī cīnītājs pret cilvēku ļaunumu un negodīgumu. Neskaitāmās situācijās mēs visā romānu virknē sastopam Bampo cīņā. Atkal un atkal viņš uzstā­jas kā apvainoto, nomākto un dzīvības briesmās nonākušo aizstāvis un glābējs, kā cīnītājs par taisnību un likumības ievērošanu.

Bet tieši tāpēc, ka viņš cīnās par patiesību, par godī­gumu, viņš nonāk sadursmē ar formālo likuma burtu, sa­dursmē ar kolonizatoru liekulību un iet bojā. Bezgalīgo medību taku izstaigājušais pionieris un izlūks vecumdie­nās nogalina briedi desmit dienas pirms oficiālā medību laika sākuma. Viņš ir pārkāpis kolonizatoru noteikto likumu, un viņu tiesā. Viņu nosoda ar cietumu, bet mužamežu taku klejotājs nepadodas netaisnībai, un viņš spiests bēgt. Viņam v'airs nav vietas tajā zemē, kur pirmais iemi­nis taku, viņam nav vairs vietas tajos mežos, kur gājis pirmās izlūka gaitas.

Kūpers Bampo tēlā idealizē pirmos Amerikas ieceļotā­jus, lai skaidrāk varētu izveidot pretstatījumu ar mantrau­sīgo kapitālistisko Ameriku.

Par Natenjela Bampo prototipu Ķūpers ņēmis vecu med­nieku Sipmenu, kas dzīvoja KūpēRa dzimtenē — Kūperstaunā.

Kūpers ir pirmais amerikāņu rakstnieks, kurš nomāktos vietējos iedzīvotājus indiāņus aprakstījis kā līdzvērtīgus baltajiem cilvēkiem. Vēl vairāk. Bampo draugi čingač- guks un Unkass daudzējādā ziņā ir līdzīgi Bampo. Morāli tie stāv pāri balto iekarotāju vairākumam. Pat Bampo un Unkasa ienaidnieks Magua notēlots ar īpatnēju goda iz­pratni, un, ja viņā ir arī daudz zemiska, tad tāpēc, ka baltie to pavedusi uz neceļiem: iemācījuši dzert «uguns ūdeni» — degvīnu.

Simpātijās indiāņiem izpaužas Kūpera humānisms.

Ziemeļamerikas kolonizācijā jau pašā sākumā izveido­jas pretišķības starp konkurentiem — angļiem uti fran­čiem. Gandrīz vienā laikā ar angjiem, kas nostiprinās Hudzonas upes ielejā, ierodas franči, kuri nostiprinās Svētā Labrenča upes ielejā. No šejienes sākas abu koloni­zatoru grupu tālākais ceļš. Sākas arī savstarpējas cīņas. Vieni cenšas otrus izdzīt no bagātākiem un nozīmīgākiem rajoniem. Tiek izbūvētas cietokšņu sistēmas cīņai ar vietē­jiem iedzīvotājiem un pretējās kolonizatoru grupas med­niekiem un tirgotājiem.

Abas puses centās iesaistīt savstarpējās cīņās indiāņu ciltis. Šo stāvokli Kūpers vairākkārt atspoguļo savos ro­mānos. Bet tieši te rakstnieks dažbrīd zaudē objektivitāti. Rezultātā rodas labi un slikti indiāņi. Tas jau tā varētu būt, jo cilvēki mēdz būt dažādi. Tikai Ķūperatn iznāk tā, ka mingi — indiāņi, kas saistījušies ar frančiem, ir ļauni, bet delavēri, kuriem draudzīgas attiecības ar angļiem, — labi.

Kaut arī Kūpera «indiāņu eposam» piemīt šādi trūkumi, tas ir izcils darbs pasaules literatūrā, dziļa humānisma ap­garots, uzrakstīts ar lielu talanta spēku un lasāms ar neatslābstošu interesi.

Kūpera darbi latviešu valodā parādās jau 19. gadsimta beigās un iekaro jaunatnē milzīgu popularitāti. Diemžēl visi Kūpera darbu izdevumi latviešu valodā līdz padomju laikam ir literāri mazvērtīgi. Tie būtībā ir pārstāstījumi no kropļotiem vācu saīsinājumiem. Tikai padomju laikā sāk izdot Kūpera romānus, kas tulkoti no pilnīgiem oriģinālizdevumiem.

Arvīds Grigulis

D. F. Kūpers

PĒDĒJAIS MOHIKĀNIS

ROMĀNS 2. izdevums

RIGA «LIESMA» 1981

No angļu valodas tulkojušas Eižēnija Turkina un Ruta Koka

Mākslinieks Aleksandrs Dembo

MAZAIS BIZONS

Arkādijs Fīdlers

izdevniecība «Liesma» Rīga 1975

No poļu valodas tulkojis Jāzeps Osmanis Mečislava Majevska ilustrācijas Noformējis mākslinieks A. Krēsliņš

 Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1975